19.gs. celtais dievnams ievērojams ar savām skanīgajām ērģelēm. Blakus mācītājmuiža (vecākā celtne pagastā - 1609.gads), Ēveles muižas klēts un plašs parks ar dīķiem.
2,7km gara dabas un kultūras izziņas taka sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem un ved līdz putnu vērošanas tornim Burtnieka ezera palieņu pļavā. Taka marķēta un papildināta ar uzskatāmiem informatīviem stendiem , iespējama ekskursija gida vadībā.
Foto no www.celogudri.lv arhīva
Vairāk 
Celta 18.gs., mūsdienu izskatu ieguva 19.gs. beigās. Kokmuižas baronu pilī 1937.gadā ierīkota skola. Muižas klēts tika pārbūvēta par mūsdienīgu sporta namu.
Pirmās ziņas par Mūrmuižu atrodamas 17.gs. avotos. Muižas senākā ēka ir nocietināts tornis, kas celts 16.gs. Sākotnēji tas bija Livonijas ordeņa ārpilsētas dzīvojamais tornis. Kā ciema kambaris izmantots sakrālām vajadzībām, vēlāk saimnieciskai darbībai. Atjaunotajā kungu mājā atrodas Beverīnas novada pašvaldība. Ēkā iekārtota piemiņas istaba Zentai Mauriņai.
Vecākā koka ēka Valmierā, otra senākā aptieka Latvijā. Celta 1735. gadā uz bruņinieku pils pagraba. Atļauja šeit ierīkot aptieku tika saņemta 1755. gadā. Šajā ēkā tā darbojās 210 gadus (līdz 1965. gadam). Šobrīd te ir iekārtota Valmieras novadpētniecības muzeja izstāžu zāle.
Ēka veidota E burta formā. Celta laikā no 1902. līdz 1903. gadam (arhitekts A. Kīzeļbašs). Līdz 1917. gadam šeit atradās Valmieras skolotāju seminārs, kuru beiguši 520 audzēkņi, no 1920. g. Valmieras Valsts ģimnāzija. Vēlāk skolas nosaukumi mainījušies: Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola, Valmieras 1. vidusskola, no 1996.g. - Valmieras ģimnāzija. Kādreiz ēkai bijis kupols kā baznīcai. 
20. gs. 20–30 gados neogotikas stilā celta ēka. Ticis izmantots kā ugunsdzēsēju depo. Tagad šeit atrodas maiznīcas “Ieva” tirgotava.
Celts 20. gs. trīsdesmitajos gados. Viens no spilgtākajiem „Art deco” arhitektūras stila paraugiem Latvijā. Arhitekts Gustavs Lenāns.
