Gauja ir Vidzemes arī Latvijas skaistākā  un viltīgākā upe, tā  sākas Piebalgā, Vidzemes vidienē. Vienīgā no lielajām upēm, kas savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Kopgarums ir 460 kilometri, no kuriem  93,5 kilometri ir Gaujas Nacionālajā parkā.Gaujas pietekas un mazās upītes visā Gaujas NP teritorijā ir straujteču upes. 

Ūdenskrātuve sākotnēji bijusi daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas. To veidoja Rātsupītes dambji un slūžas, ar kuru palīdzību tika uzstādināts ūdens, karadarbībai tuvojoties pilsētai. Ūdensdzirnavas šeit darbojās kopš 17. gs., bet dzirnavu ēku nojauca 1937. g. 

Lucas kalna vēsture mērāma daudzos gadsimtos, liecina arheoloģiskie izrakumi: 13. - 15. gadsimtā atradusies seno latgaļu nocietināta apmetne, bet sena teika stāsta par senču svētvietu ar dziedinošu avotiņu. Kalna rietumu pusē apskatāma dižliepa, valsts nozīmes aizsargājamo dabas piemineklis.

Viduslaikos tā bijusi no visām pusēm apņemta ar ūdeni un apaugusi ar kupliem ozoliem, saliņas vidū zaļojis svētozols ar dievu tēliem, pie kura nesti upuri, no kā arī cēlies nosaukums – Elku saliņa.

Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā -15 m augsts, 400 m plats, atsegums ir arī valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Nosaukumu ieguvis no bišu aliņām iezī.Teritorija labiekārtota, skatu vietas , piknika vieta. Klintis ērti apskatīt ejot pa taku.

Veselības avots iztek no pazemes Vaidavas ezera austrumu krasta gravā, netālu no “Briņķu” mājām. Pie avota bijusi ala.Ovālas gravas – kritenes lejas daļā, kur tas izplūst no gaišpelēka smilšakmens plaisām, izskalojot daudz smilts graudiņu.  Ieapaļās formas kritenes vērojamas abos Vaidavas ezera krastos. Visa grava, no kuras izplūst avots, ir aizsargājama. Avotiņš ir vietējas nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis. Senatnē šis avotiņš saukts par Veselības avotiņu

Varenas akmeņu rindas un krāvumi (aptuveni 5 ha platībā) bijušo Oģēnu māju mežā tika atklāti 20. gs. 80./90.-to gadu mijā, kad daudzi novadpētnieki, dabas mīļi intensīvi apzināja Latvijas mežos līdz tam nezināmus cilvēka roku veidojumus - atsevišķus apdarinātus akmeņus, akmeņu krāvumus, rindas, salikumus. 

Akmenim ir teltsveida forma ar īpatnēju virsmas atskaldnību. Izmēri - 5,6 x 5,0 x 2,1 m. Virszemes daļa aptuveni 50%. Gneiss ar izlocītām kālija laukšpata un kvarca migmatīta joslām. Smalkkristāliskais tumšais akmens ir liela, ledāja apdarināta gneisa, atlūza. Akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 g.) ledājs ir atnesis no Fenoskandijas teritorijas. Atrodas GNP aizsargājamo ainavu zonā.

Ezers atrodas Valmieras rajonā, Vaidavas pagasts administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 5.3 metri, bet maksimālais dziļums - 9.0 metri. Vaidavas ezerā mīt līdaka, asaris, rauda, plaudis, karūsa, līnis, zandarts, kā arī plicis. Ezers atrodas īpaši aizargājamā "Natura 2000" teritorijā Gaujas Nacionālajā parkā.