2,7km gara dabas un kultūras izziņas taka sākas pie Burtnieku muižas parka vārtiem un ved līdz putnu vērošanas tornim Burtnieka ezera palieņu pļavā. Taka marķēta un papildināta ar uzskatāmiem informatīviem stendiem , iespējama ekskursija gida vadībā.
Foto no www.celogudri.lv arhīva
Vairāk
Burtnieku ezers ir ceturtais lielākais ezers Latvijā, kas 13,5 km garumā skaisti iegūlis Ziemeļvidzemes rietumdaļā. Vidējais dziļums - 2,9 m, lielākais dziļums - 4,1 m un platums pielīdzināms 5,5 km. Ezerā ietek 23 upes un upītes, lielākās no tām ir Rūja, Seda, Briede, Ēķinupe, Bauņupīte, Dūre, un iztek tikai viena upe - Salaca. Burtnieks kļuvis par vienu no iecienītākajiem makšķernieku galamērķiem, pateicotiesbagātam zivju krājumam, tajā mīt vairāk kā 20zivju sugas. Burtnieka krastos atrodas pavisma 6 laivu bāzes, kur iespējams tās iznomāt gan makšķerēšanai, gan atpūtas braucieniem.
Vairāk
Gauja ir Vidzemes arī Latvijas skaistākā un viltīgākā upe, tā sākas Piebalgā, Vidzemes vidienē. Vienīgā no lielajām upēm, kas savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Kopgarums ir 460 kilometri, no kuriem 93,5 kilometri ir Gaujas Nacionālajā parkā.Gaujas pietekas un mazās upītes visā Gaujas NP teritorijā ir straujteču upes.
Viena no gleznainākajām un skaistākajām vietām Gaujas krastos, ko iemīļojuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi.10 - 15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras
Ūdenskrātuve sākotnēji bijusi daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas. To veidoja Rātsupītes dambji un slūžas, ar kuru palīdzību tika uzstādināts ūdens, karadarbībai tuvojoties pilsētai. Ūdensdzirnavas šeit darbojās kopš 17. gs., bet dzirnavu ēku nojauca 1937. g.
Lucas kalna vēsture mērāma daudzos gadsimtos, liecina arheoloģiskie izrakumi: 13. - 15. gadsimtā atradusies seno latgaļu nocietināta apmetne, bet sena teika stāsta par senču svētvietu ar dziedinošu avotiņu. Kalna rietumu pusē apskatāma dižliepa, valsts nozīmes aizsargājamo dabas piemineklis.
Viduslaikos tā bijusi no visām pusēm apņemta ar ūdeni un apaugusi ar kupliem ozoliem, saliņas vidū zaļojis svētozols ar dievu tēliem, pie kura nesti upuri, no kā arī cēlies nosaukums – Elku saliņa.
Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā -15 m augsts, 400 m plats, atsegums ir arī valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Nosaukumu ieguvis no bišu aliņām iezī.Teritorija labiekārtota, skatu vietas , piknika vieta. Klintis ērti apskatīt ejot pa taku.
Veselības avots iztek no pazemes Vaidavas ezera austrumu krasta gravā, netālu no “Briņķu” mājām. Pie avota bijusi ala.Ovālas gravas – kritenes lejas daļā, kur tas izplūst no gaišpelēka smilšakmens plaisām, izskalojot daudz smilts graudiņu. Ieapaļās formas kritenes vērojamas abos Vaidavas ezera krastos. Visa grava, no kuras izplūst avots, ir aizsargājama. Avotiņš ir vietējas nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis. Senatnē šis avotiņš saukts par Veselības avotiņu
Varenas akmeņu rindas un krāvumi (aptuveni 5 ha platībā) bijušo Oģēnu māju mežā tika atklāti 20. gs. 80./90.-to gadu mijā, kad daudzi novadpētnieki, dabas mīļi intensīvi apzināja Latvijas mežos līdz tam nezināmus cilvēka roku veidojumus - atsevišķus apdarinātus akmeņus, akmeņu krāvumus, rindas, salikumus.
