19.gs. celtais dievnams ievērojams ar savām skanīgajām ērģelēm. Blakus mācītājmuiža (vecākā celtne pagastā - 1609.gads), Ēveles muižas klēts un plašs parks ar dīķiem.
Celta 1283.g., pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.–16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.). Baznīcas tornī izveidota izstāžu zāle, no torņa skatu laukuma var vērot Valmieras panorāmu.
Celta 1874.-1877.g., tās autors – pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834.–1891.). Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem. Pie baznīcas atrodas Mengdenu dzimtas kapliča (celta 1906.g.)
Iepriekšējā Romas katoļu baznīca, tika būvēta 1621. gadā Višķos, 1937. gadā ir pārvesta uz Valmieru. Patlaban notiek jaunā dievnama būvniecība.
Baznīca atrodas pašā Matīšu centrā, celta 17.gs. 80. gados. Dievnama portāls izrotāts ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII monogrammu. Tajā apskatāma 17.gs. beigu kancele un altāris. Baznīcu cēlis Rīgas Sv.Pētera baznīcas torņa projekta autors R.Bindenšu, iespējams tapēc baznīcas torņa veidols atgādina vienkāršotu Rīgas Pēterbaznīcas torni ar apzeltītu gaili un lodi, tas stiepjas 45m augstumā
Pirmā baznīca tagadējā Ēveles pagastā ir celta 1562.gadā. Tagadējā baznīca celta un iesvētīta 1821. gadā. Šobrīd baznīca lepojas ar sarkano 2008. gada nogalē atjaunoto jumtu, atmodas gados atjaunoto altārgleznu ,,Kristus augšāmcelšanās”(autore Gunta Liepiņa Grīva) nozagtās vietā un 1609. gadā ērģeļmeistara Šteina būvētajām ērģelēm ar dvēseli uzrunājošu skanējumu.Baznīcā ir 400 sēdvietu. Pirmais mācītājs bija Antons Bose, viņš arī bija darinājis altārgleznu "Kristus augšāmcelšanās".
Enciklopēdijas „Latvijas luterāņu baznīcas” autors V. Mašnovskis (2. sēj., 2006) pētījumā par dievnamu rakstījis, ka „[..] Mācītājs Reinholds Meijers pēc atnākšanas uz Burtniekiem 1910. gadā katru mēnesi Jaunburtniekos noturēja dievkalpojumu. 1912. gadā fon Nolkens draudzei dāvināja (7,2 ha) zemes, lai uz turieni pārvietotu baznīcu un iekārtotu blakus tai kapsētu. 1913. gadā draudzes telpai piebūvēja zvanu torni; zvanu atlēja jau gadu iepriekš.”
Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. g.s. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā. Rubenes luterāņu baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi: kancele ar gleznojumiem (18. gs. vidus), oblatu kārbiņa (1755. gads) un kauss (1849. gads).
Vēstures rakstos Dikļu baznīca minēta 1630.gadā. Tā bijusi ar salmu jumtu. 1722.gadā baznīca pārbūvēta un celta tagadējos dievnama apmēros. 1848.gadā bojājumu dēļ baznīca vēlreiz pārbūvēta un ieguvusi tagadējo izskatu.Dikļu Ērģeles iebūvējis Mārtiņš Bitlers no Jelgavas. Vieni no unikālākajiem mākslas darbiem Vidzemē Dikļu baznīcā ir kancele un altāris, kas tapuši 17.gs. beigās un ir raksturīgi Rīgas koktēlniecības piemēri.
Trikātas luterāņu draudzes Sv. Jāņa baznīca rakstos pieminēta jau 1284. gadā, taču gadsimtu gaitā tā vairākkārt izpostīta un pēc tam atkal atjaunota. Pēdējie plašākie rekonstrukcijas darbi baznīcā notikuši 1924. un 1938. gadā arhitektu Aleksandra Birznieka un Paula Kampes vadībā. Dievnamā apskatāmi vērtīgi baroka mākslas darbi (18. gs.): kancele un cilnis "Kristus kristīšana", glezna “Svētais vakarēdiens” un altāris (18.gs 1. puse).
