Gauja ir Vidzemes arī Latvijas skaistākā  un viltīgākā upe, tā  sākas Piebalgā, Vidzemes vidienē. Vienīgā no lielajām upēm, kas savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Kopgarums ir 460 kilometri, no kuriem  93,5 kilometri ir Gaujas Nacionālajā parkā.Gaujas pietekas un mazās upītes visā Gaujas NP teritorijā ir straujteču upes. 

Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un Baltijā -15 m augsts, 400 m plats, atsegums ir arī valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Nosaukumu ieguvis no bišu aliņām iezī.Teritorija labiekārtota, skatu vietas , piknika vieta. Klintis ērti apskatīt ejot pa taku.

Veselības avots iztek no pazemes Vaidavas ezera austrumu krasta gravā, netālu no “Briņķu” mājām. Pie avota bijusi ala.Ovālas gravas – kritenes lejas daļā, kur tas izplūst no gaišpelēka smilšakmens plaisām, izskalojot daudz smilts graudiņu.  Ieapaļās formas kritenes vērojamas abos Vaidavas ezera krastos. Visa grava, no kuras izplūst avots, ir aizsargājama. Avotiņš ir vietējas nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais dabas piemineklis. Senatnē šis avotiņš saukts par Veselības avotiņu

Varenas akmeņu rindas un krāvumi (aptuveni 5 ha platībā) bijušo Oģēnu māju mežā tika atklāti 20. gs. 80./90.-to gadu mijā, kad daudzi novadpētnieki, dabas mīļi intensīvi apzināja Latvijas mežos līdz tam nezināmus cilvēka roku veidojumus - atsevišķus apdarinātus akmeņus, akmeņu krāvumus, rindas, salikumus. 

Akmenim ir teltsveida forma ar īpatnēju virsmas atskaldnību. Izmēri - 5,6 x 5,0 x 2,1 m. Virszemes daļa aptuveni 50%. Gneiss ar izlocītām kālija laukšpata un kvarca migmatīta joslām. Smalkkristāliskais tumšais akmens ir liela, ledāja apdarināta gneisa, atlūza. Akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 g.) ledājs ir atnesis no Fenoskandijas teritorijas. Atrodas GNP aizsargājamo ainavu zonā.

Ezers atrodas Valmieras rajonā, Vaidavas pagasts administratīvajā teritorijā. Vidējais dziļums ir 5.3 metri, bet maksimālais dziļums - 9.0 metri. Vaidavas ezerā mīt līdaka, asaris, rauda, plaudis, karūsa, līnis, zandarts, kā arī plicis. Ezers atrodas īpaši aizargājamā "Natura 2000" teritorijā Gaujas Nacionālajā parkā.

Atseguma dienvidu galā atrodas trīs savstarpēji savienotas alas, no kurām lielāko dēvē par Patkula alu.Veselības avotiņš. No lielākās Stoķu klinšu nišas, kas izveidojusies atseguma ziemeļu galā, izplūst avotiņš, kas izsenis bijis pazīstams apkartnes ļaužu vidū ar savām dziedinošajām īpašībām. Vietējas nozīmes kultūras piemineklis.Atrodas GNP dabas lieguma zonā.

Sietiņieža laukakmens guļ lēzenā ieplakā, kuru pakavveida ieskauj ar mežu apauguši pauguri. Tas ir sārts granīta laukakmens, kuru atnesis ledājs tūkstošiem gadu atpakaļ. Tā apkārtmērs ir 12 metri un tas sniedzas 1.7 – 2.2 metru augstu. 

Jumaras upe posmā starp ceļu Valmiera – „Jumaras” un ieteku Gaujā tek pa gravu ar stāvām malām, ko veido devona smilšakmens, kas gravas nogāzēs apaudzis ar mežu. Bet pie tilta pār Jumaras upi redzams sarkanbrūns augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums, kura garums ir aptuveni 60 metri, bet augstumā sasniedz pat 6 metrus. Smilšakmenī ir labi saredzams raksturīgais slīpslāņojums, plaisas un nišas. Smilšakmens brūnsarkans, apaudzis ar ķērpjiem, sūnu, bez iegrebumiem. Irdens, novērojama plāna virskārtas atslāņošanās. Pie atseguma upē - krācīte. 

Avotu komplekss ir veidojies nelielas sufozijas piltuves iekšpusē,tās lejas daļā no dažādām pusēm izplūstot 5 avotiem, kuru ūdeņi satek nelielā tērcē, kas tos ienes Mežuļu strautā. Avota ūdeņi plūst no plaisām gaišpelēkajā smilšakmenī, kur plaisu izvietojums ir zvaigžņveida. Avotu ūdens ir dzidrs, caurspīdīgs, bet Mežuļu strautā plūstošais ūdens ir tumši sarkanbrūns. Mežuļu avoti ir valsts nozīmes aizsargājamā ģeoloģiskā dabas pieminekļa - Dukuļu avotu kopija miniatūrā.