Valmierā ir daudz arhitektūras, vēstures un kultūras pieminekļu. Valmieras likteņa lieciniece ir Svētā Sīmaņa baznīca, kas ir celta 1285. gadā. Sv. Sīmaņa baznīca ir viena no vecākajām akmens celtnēm Latvijā, kas savā arhitektūrā apvieno romāņu un gotisko stilu. Baznīcā ir K.K. Fogela – Fogelšteina altārglezna “Kristus Kārdināšana” un Eiropā nozīmīga meistara F. Ladegasta veidotas ērģeles.

Valmieras ģerbonis
Agrākais zināmais Valmieras ģerboņa variants saglabājies no 16.gadsimta sākuma. Tā ir liepa, kuras zaros iekārti 2 vairogi, ko rotā krusti. Zviedru valdīšanas laikā vairogus noņēma, bet liepas saknes aizvietoja ar vērša galvu no toreizējo Valmieras īpašnieku Uksenšernu dzimtas ģerboņa. Mūsdienu Valmieras ģerbonī apvienoti abi varianti: uz zeltīta fona zaļa liepa, sarkana vērša galva un vairogi, kuros atainots Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs. Ģerboni apstiprināja 1925.gadā.

Valmiera laikā un telpā