Izmanto iespēju atpūsties uz ūdens, laivojot vai braucot ar plostu Valmieras apkārtnē! 

Valmiera ir vienīgā pilsēta Latvijā, kuras centram cauri tek Gauja. Gauja - iecienītākā upe mierīgāku ūdeni mīlošiem ūdenstūristiem, taču vienlaicīgi arī viena no bīstamākajām Latvijas upēm, to nosaka relatīvi lielais straumes ātrums un smiltīm klātā gultne. Gaujai raksturīgi, ka bieži mainās sēkļu un atvaru novietojums, kas rada lielas briesmas peldētājiem. Upe ūdenstūrismam izmantojuma gandrīz visā tās garumā - sākot no Lodes ezeriem līdz pat jūrai. Asākām izjūtām vietām arī ašas krāces un straujteces.

Laivu brauciens pa Gauju ir ļoti ainavisks, iespējams vērot ļoti skaistus skatus, jo krastos vietām atsedzas dolomītu kraujas un baltie smilšakmeņi. Gaujas senlejā sastopamas daudzas alas un smilšakmeņu atsegumi, no kuriem lielākie ir Sietiņiezis, Ērģeļu (Ērgļu) klintis, Sarkanās klintis u.c., ir arī ezeri un līkumoti pļavu posmi.

Ūdenstūrisma maršruti ir dažādi, piemēroti atšķirīgas fiziskās sagatavotības laivotājiem, no vienas dienas līdz pat piecām. Vairāk informācijas šeit!

Salaca - iztek no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jūrā. Tūrisma nobraucienam Salaca izmantojama visu sezonu ar jebkura tipa laivu - kā ar gumijas laivuun smailīti, tā ar koka laivu. Upes plūdums nav vienmērīgs - ir gan mierīgi posmi, kur gandrīz nav straumju, gan arī diezgan strauji, krāčaini un akmeņaini posmi. Skaistākās vietas ir ap Mazsalacu. Upe ir slavena ar zivju bagātību. Labākā makšķerēšanas sezona Salacā ir aprīlī un maijā, kas no Rīgas jūras līča upē uz nārstu ienāk raudas, baltie sapali un vimbas.

Pa Salacu var plānot dažāda garuma  un ilguma nobraucienus, jo tā augštecē ir rāma upe, bet ar ļoti jaukiem krastiem, kuros ir daudz ko apskatīt, tādēļ te būtu jāplāno vairāk laika. Savukārt lejtece ir sportiski strauja, bet krastos ir mazāk, ko redzēt, līdz ar to var pārvarēt lielākus attālumus. Maršrutu garumi svārstās no vienas dienas līdz pat četru dienu ilgiem  bracieniem.

Tā kā Salacas ieleja ir dabas liegums, tad ierīkot nometnes vietas atļauts tikai šim nolūkam iekārtotās vietās. Vairāk informācijas šeit!

Brasla - augštecē tā samērā lēni plūst pa zemām, purvainām pļavām, un tikai pie Straupes ir izveidojusies dziļāka leja, kur parādās pirmie rūsganā smilšakmens atsegumi. Tuvojoties Gaujai, pieaug arī kritums, it īpaši lejpus Braslas spēkstacijas aizsprostam. Ūdenstūrismam izmantojama augstā ūdens līmenī no Plāča, palos - no Ruzulas vai pat Vainažiem. Posmā līdz Plācim ir sastopami daudzi koku aizkritumi un sanesumi.  Kāds aizkritums un pat bebru aizprosts var būt arī no Plāča līdz Juglas ietekai, bet daudz retāk. 

Nobrauciens no Plāča līdz Gaujai veicams vienā dienā. Ja ceļojumam var veltīt divas dienas, tad ieteicams vēl nobraukt Gaujas gleznaino posmu līdz Siguldai. Vairāk informācijas šeit!

Rūja - upe tūrismam izmantojama visu sezonu no Naukšēniem, augstā ūdens līmenī - no Ķoņiem, palos no iztekas. Diemžēl posmā līdz Naukšēniem ir bieži koku aizgāzumi. Rūja ir ļoti līkumaina. Pašlaik upē zivju ir maz. Upē sastopami plauži, raudas, asari, pliči, sapali, līdakas, ķīši u.c. Jau pēc nelieliem lietiem Rūja pārplūst. Pēc plūdiem upē krājas iekrituši koki, kas vairākās vietās aizšķērso upi. Rūjas pietekas lielākoties ir iztaisnotas. Arī pati upe ir iztaisnota posmā no ķoņu dzirnavām līdz Laņģu tiltam.

Vasarā nobrauciena iespējas pa Rūju nosaka abu galveno aizsprostu - Ķoņu dzirnavu un Imantas HES - darba režīms. Bieži lejpus šim aizsprostiem upes gultne ir sausa. Vairāk informācijas šeit!