Valmiera gadsimta griežos

Maršruta garums: ~4 km

 

Maršruta veikšanas ilgums: ~ 2.5 h

 

Maršrutā iekļautie apskates objekti:

 

1. Sv. Sīmaņa baznīca un pilsētas panorāma no skatu torņa - Celta 1283.gadā, pamatā saglabājusi savu viduslaiku izskatu. Baznīcā atrodas 15.-16.gs. ievērojamu pilsētnieku kapa plāksnes, ērģeles (1886.g.), kanceles un ērģeļu luktu gleznojumi (1730.g.). No torņa skatu laukuma var vērot Valmieras panorāmu. Sv. Sīmaņa baznīca ir arī iecienīta kā koncertzāle dažādiem akustiskajiem koncertiem.

 

 

2. Livonijas ordeņa pilsdrupas un nocietinājuma sistēma - pils celta 13.gs., iespējams, senās latgaļu pils vietā. Pils ārējie mūri sākotnēji veidoja neregulāru, pakalna formai atbilstošu daudzstūri, 17.gs. zviedru laikos tā bija slēgta tipa pils ar iekšpagalmu, vairākiem torņiem un vārtiem. Pils nopostīta Ziemeļu kara laikā. Mūsdienās Bruņinieku ielas ēku komplekss ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

 

 

3. Vecā aptieka - Uz nopostītās pils mūriem 1735.gadā uzcēla dzīvojamo ēku, kurā 1756.gadā ierīkoja aptieku, kas darbojās vairāk kā 200 gadus, līdz pat 1965.gadam. Tā ir vecākā koka ēka Valmierā un tajā ierīkotas muzeja izstāžu zāles.

 

 

 

4. Valmieras muzejs - Muzejā apskatāma pastāvīga ekspozīcija par Valmieru un tās novada vēsturi, kā arī mainīgas tematiskas izstādes. Muzejs piedāvā noklausīties lekcijas, dažādas izglītojošas programmas .Piedāvājumi grupām- tematiskās ekskursijas- Senā Rīgas iela, "Valmieras puikas"-likteņa izredzētie  u.c. Jaunlaulātajiem un viņu viesiem – kāzu programmas. Jaunums! Ārstniecības augu un garšaugu programma.

 

 

5. II Pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu memoriāls - Memoriāls atklāts 1985.g. Brāļu kapos tika pārapbedīti II pasaules karā Valmieras apkārtnē kritušie padomju karavīri un nacistu terora upuri.

 

 

 

 

 

6. Valterkalniņš – 17.gs. zviedru laikā izveidota nocietinājuma daļa. Atjaunots koka paviljons, kas šajā vietā bija 20.gs. sākumā. Skatu vieta.

 

 

 

 

 

7. Lucas kalns - Seno latgaļu apmetnes vieta. Kādreiz Lucas gravā ir bijis avotiņš ar dziedinošām īpašībām. Kādreizējās Lucas muižas dzīvojamā ēkā (celta 19. un 20. gs. mijā) darbojas Vācu kultūras biedrība. Lucas kalna rietumu pusē apskatāma dižliepa - valsts nozīmes dabas objekts.

 

 

 

 

8. Elku saliņa - Viduslaikos tā bijusi no visām pusēm apņemta ar ūdeni un apaugusi ar kupliem ozoliem, saliņas vidū zaļojis svētozols ar dievu tēliem, pie kura nesti upuri, no kā arī cēlies saliņas nosaukums.

 

 

 

 

9. Jāņa Daliņa piemiņas istaba - Jānis Daliņš bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada Vasaras Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists, startējot zem savas valsts karoga.  J. Daliņa arsenālā ietilpst septiņi pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordi soļošanā. Viņš dzimis un dzīvojis tepat Valmieras pievārtē. Jāņa Daliņa vārdā nosaukts Valmieras J.Daliņa stadions.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Kazu krāces – atrodas vienu līkumu pirms pilsētas centra un var sagādāt dažus satraucošus brīžus, ja Valmierā ierodas ar laivu no Strenču puses.

 

 

 

 

 

11. Jāņa Daliņa stadions - Atklāts 1938. g., laika gaitā pārbūvēts un paplašināts. 1993.g. šeit notika pirmās pasaules latviešu Trīszvaigžņu sporta spēles, katru gadu jūlijā notiek Valsts Prezidenta kausa izcīņas sacensības vieglatlētikā. Pie stadiona uzstādīts piemiņas akmens vairākkārtējam pasaules rekordistam, 1932. g. Losandželosas olimpisko spēļu 2. vietas ieguvējam soļošanā, Jānim Daliņam (1904.-1978.g.).

 

 

12. Gaujas stāvie krasti - Viena no gleznainākajām un skaistākajām vietām Gaujas krastos, ko iemīļojuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi.10 - 15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras.

 

 

 

 

13. Vidzemes Apgabaltiesas nams – ēku uzcēla īsi pirms II Pasaules kara 1939.gadā. Padomju okupācijaslaikā ēku izmantoja Latvijas Komunistiskā partijas komiteja un Valmieras rajona Tautas deputātu padome. Labi uzturētajā namā saglabājusies vairāku telpu interjeru apdare, jo īpaši uzmanības vērta zāle ar renesanses stilā veidotu interjeru otrajā stāvā.

 

 

 

 

14. Vidzemes Augstskola – 1996.gadā Vidzemes pašvaldību dibinātā augstskola 2001.gadā kļuva par valsts augstāko mācību iestādi. Vidzemes Augstskola ir viena no prestižākajām un vienlaicīgi atzīta arī par zaļāko augstskolu Latvijā.  Latvijas augstskola. Tūrisma organizācijas un vadības, Informāciju tehnoloģijas, Politoloģijas, Sabiedrisko attiecību un Biznesa vadības nodaļā mācās vairāk kā 1100 studentu. Šī ir viena no divām Vidzemes augstskolas ēkām.

 

 

 

15. Valmieras Drāmas teātris - vienīgais profesionālais teātris Vidzemē. Tas darbojas kopš 1919.gada. Pēc rekonstrukcijas 20.gs. 90. gados teātra ēka ir viena no modernākajām ēkām Latvijā. Šeit iespējams ne tikai noskatīties kādu no teātra izrādēm, bet arī izmantot kādu no telpām pasākumu rīkošanai, vai izmantot iespēju iznomāt tērpus. Tāpat tiek piedāvātas ekskursijas teātra aizkulišu pasaulē.

 

 

 

16. Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca - celta 1874.-1877.g. Tās autors – pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834.–1891.). Baznīca celta no plēstiem pelēkajiem laukakmeņiem. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem. Pie baznīcas atrodas Mengdenu dzimtas kapliča (celta 1906.g.).

 

 

 

 

17. Vecpuišu parks – atklāts 1914.gadā, tā nosaukums radās pateicoties astoņiem tolaik neprecētiem kungiem, kuri izveidoja parku un nodeva to pilsētas pārziņā ar nosacījumu, ka šajā vietā jābūt publiski pieejamam parkam. Parkā atrodas paviljona ēka, kurā savulaik atradusies lazarete. Vecpuišu parka pakājē darbojas mūsdienīgs džeza klubs – restorāns „Parks”

 

 

MARŠRUTA KARTE

 


Skatīt Valmiera gadsimtu griežos lielākā kartē