Rūjiena

Rūjienas novads ir viens no 110 Latvijas Republikas administratīvajiem novadiem un tas izveidots 2009. gada 1. jūlijā. Novada platība ir 352,2 km². Novadu veido Rūjienas pilsēta un Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu teritorijas. Administratīvais centrs ir Rūjienas pilsēta. Tas robežojas ar Igaunijas Republiku, Naukšēnu, Mazsalacas un Burtnieku novadiem. Rūjienas novads atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Rūjienas novadā ir patiesi jauki lauku cilvēki, kuru saimniecības izceļas ar ko īpašu. Saimnieki parādīs savas saimniecības un pacienās ar īsteniem lauku labumiem. Amatnieki iepazīstinās ar savu arodu un ļaus izmēģināt pašiem. Šeit arī uzzināsiet kā top gardais Rūjienas saldējums, kuru joprājām ražo tikai no īsta piena un krējuma. Ja vēlaties atpūsties klusumā un iepazīt lauku un mazpilsētas dzīvi, tad jums jādodas uz Rūjienas novadu! Vairāk informācijas meklē: www.rujiena.lv
Jaunājā un Vecājā Izstāžu zālē apskatāmi tikai rūjieniešu vai ar Rūjienu saistītu mākslinieku darbi. Vienā no Izstāžu zāles telpām apskatāmi rūjienieša Jāņa Vaivara zīmētie slavenu kinoaktieru portreti ar paša iegūtiem autogrāfiem. Kopā uzzīmēti 109 aktieri. Bez mākslas darbiem šeit var apskatīt arī Rūjienas mākslas skolas audzēkņu gatavoto koka Lielvārdes jostu (no 36 000 koka elementiem).
Ja vēlaties labāk iepazīt Rūjienas pilsētu, dodieties eksursijā - palūdziet par gidi būt Izstāžu zāles vadītājai Līgai Siliņai. Nenožēlosiet! Kopā ar Līgu uzzināsiet, kāpēc "Sējējam" kaklā rēta, kur atrodas Glendonas kalni, ko Gulbenes gulbis un Ventspils Ļeņins dara Rūjienā, kāds bija Roberta Slokenberga īsākais sprediķis, kāpēc japāņi Rūjienā sakuru iestādīja, kā runā Rūvenē un daudz ko citu.
Japānas istaba veltīta Rūjienas un Higašikavas (Japāna) pilsētu draudzībai. Istabā apskatāmas Japānas draugu dāvinātās dāvanas – Meiteņu dienas uzstādījums, Zēnu dienas uzstādījums, tējas ceremonijai nepieciešamās lietas, kimono un citas ar Japānu saistītas lietas. Pavasarī Ternejas parkā un citviet pilsētā zied sakuras, kas arī ir japāņu dāvana Rūjienai.
Rūjas upes palienes pastaigu taka vijas gar Rūjas upes krastu aptuveni divu kilometru garumā. Taka piemērota nesteidzīgām pastaigām dabas mīļotājiem. Ejot pa taku, ieraudzīsi skatu platforma, no kuras paveras burvīga ainava. Pastaigu iespējams apvienot arī ar pilsētas apskates objektiem. Upes takas karte apskatāma: šeit.
Rūjienas saldējuma ražotne aizvien vēl darbojas leģendārajās telpās, turot godā tradīcijas. Saldējums jau gadu gadiem ražojis īstu saldējumu no piena un krējuma, izmantojot dabīgas izejvielas. Apmeklējot ražotni varēsi doties aizraujošā video ceļojumā pa Rūjienas saldējuma rūpnīcu un pēc tam nogaršot vairākus saldējuma veidus, arī jaunumu- Mini Melts saldējuma bumbiņas, kas izgatavotas no svaiga piena, sviesta un krējuma, izmantojot tikai dabīgas krāsvielas.
Oleru muižā var sajust senatnīgo vēstures elpu un joprojām dzīvo lauku muižas ikdienas darbu ritmu. 18. gs beigās agrā klasicisma stilā būvēto muižas kompleksu ieskauj ainavu dārzs, kas tiek veidots, uzturot 19. gs. vidus romantisma dārzu tradīcijas, un ar tam laikam atbilstošo modes augu izvēli un plānojuma principiem. Muižas dārza niansēto zaļo toņu saskaņa, gaismēnu spēle un pārdomāti izvēlēto ziedošo krūmu smarža nemanāmi pāriet apkārtnes ainavā un lauku skatos.
Muiža ir mājas radošu mākslinieku ģimenei, kura ver sava nama durvis, rīkojot kamermūzikas koncertus un citus senatnīgajai vietai atbilstošus pasākumus.
Oleru muiža piedāvā tematisku “Dārza stāstu” apmeklējumu grupām, nakšņošanu vienā no muižas istabām, telpu un dārza nomu pasākumiem.
Oleru purva taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Oleru purva vietā agrāk bijis ezers, kura līmeni Oleru muižas īpašnieks barons Krīdeners ap 1860. g. pazeminājis, šobrīd visa ezera agrākā atrašanās vieta ir pārvērtusies par purvu. Dabas liegums “Oleru purvs” atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Endzeles muižas kungu māju ar torni un dažādiem fasādes rotājumiem 1880. gadā uzcēla muižas mantinieks Voldemārs Gustavs von Krīdeners. Līdz mūsu dienām muiža saglabājusies ar daudz pārveidojumiem. Blakus atrodas Endzeles parks. Tas izveidots septiņdesmitajos gados pie Endzeles muižas vēsturiskā dārza. Dendroloģisko parku veidojis un iekopis bijušais Jeru pamatskolas direktors Modris Kalniņš. Dendroloģiskais stādījums ietver aptuveni 80 koku sugu, daļa koku ir reti sastopami ne tikai Ziemeļvidzemē, bet arī visā Latvijas teritorijā.
Ap saimnieku māju iekopts kolekciju dārzs "Cīruļi" priecē acis ar daudz interesantiem un skaistiem augiem, dekoratīvajiem krūmiem un skujeņiem. Galvenā vieta šeit radīta dienziedēm, kuru šķirņu skaits jau pārsniedz trīs simtus. Vēl dārzs priecē ar vairāk nekā simt šķirņu flokšu, vairākiem desmitiem peoniju šķirņu, kā arī bagātīgas astilbju un liliju kolekcijas.
Atbraucot uz  kalēja darbnīcu “Kalnmesteri”, uzzināsiet kā no pavisam parastām lietām top interesanti mākslas darbi – atpūtas krēsli, vēja rādītāji, skalu skaldītāji, galdi, ķerras un dekoratīvas naglas. Te ir izveidota izstāde un mākslas darbus var arī iegādāties.
Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca celta 1263. gadā, savā pastāvēšanas laikā vairākkārt nopostīta, pārbūvēta un pārveidota. Pēc pēdējā ugunsgrēka 1974. gadā tā pašu spēkiem atkal atjaunota un 2017. gadā nodegušā torņa vietā par ziedojumu un pašvaldības līdzekļiem uzbūvēts jauns tornis. Baznīcā atrodas piemiņas plāksnes un tēlnieka Egona Zvirbuļa veidotais piemineklis "Uz tēvzemes altāra" Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem draudzes locekļiem. Ugunsgrēkā izglābta un saglabājusies Igaunijas vācu gleznotāja Fridriha Ludviga fon Maidela (1795-1846) altārglezna, kuru 1836.gadā mācītājs Benjamiņš Bergmanis Tērbatā ieguvis pret veselu pajūgu senu Bībeļu kolekciju.