Japāņu fotogrāfs iemūžina Valmieras pusi

28.06.2015

Takanao Tsudas vērīgais skatiens Valmieras pusē pamanīja tik daudz saistoša, ka vienas dienas apmeklējums varēja būt bijis garāks.

Pašā skaistākajā ziedēšanas laikā – jūnijā pēdējā nedēļā – savā zemē un citviet pasaulē augstu vērtētais Japānas pilsētā Kobē dzimušais fotogrāfs Takanao Tsuda atkal ir Latvijā.

Pirmo reizi viņš mūsu valstī ciemojās pirms diviem gadiem, kad Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) kopā ar savu mārketinga partneri Japānā “Foresight Marketing” rīkoja mediju vizīti. No šā brauciena Takanao Tsudam atmiņā joprojām palicis Kuldīgas vārds, un iespaidi toreiz Latvijā bijuši tik spilgti, ka gribējies atgriezties vēl.

 “Latvijā cilvēki dzīvo ļoti ciešā saskarsmē ar dabu. Daudzviet citur pasaulē tā nav. Par šo tuvību man gribas pastāstīt savās fotogrāfijās,” Takanao Tsuda paskaidro savu ceļojuma nolūku.

Šai reizē fotogrāfs ar TAVA un Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu devās uz Vidzemi un apmeklēja tās vietas, kas tiek uzskatītas par svētām un glabā vērtīgas senatnes liecības.

“Mūsdienās cilvēki sarunājas savā starpā, cits ar citu. Pagātnē cilvēki sarunājās arī ar dabu un dzīvniekiem. Ir vietas, kur joprojām tā dara un pagātne aizvien vēl ir dzīva. Esam paraduši laiku dalīt – pagātne, tagadne, nākotne. Ja šo dalījumu noņemtu nost, mēs iegūtu gluži citu priekšstatu par laika plūdumu. Tieši tas mani saista, un tieši to man gribētos parādīt savās fotogrāfijās.”

Agrā rīta stundā 26. jūnijā dodamies uz pirmo apskates objektu – Zilo kalnu, kas ir vislielākā svētvieta mūsu valstī. Valmieras muzeja gide Liene Rokpelne iepazīstina ar neparasto kalnu, kurš atrodas sevišķā - četru uguns āderu - krustpunktā un kuram piemīt sevišķs enerģētisks spēks. Takanao Tsuda un viņa asistente Saori Azuma ar rakstāmo un bloknotu rokās klausās ar milzīgu uzmanību un tad, gides pavadīti, dodas apkārtnes mežā, lai šīs vietas diženumu sajustu vēl pilnīgāk.

Par laimi, debesis ir tikai viegli pelēkas un nelīst. Fotogrāfs izmanto gan digitālo kameru, gan lieto filmas. Objektīvi mainās, bet viņa paša vērīgums, aizrautība un cītīgums paliek. Ar divām Zilajam kalnam atvēlētajām stundām ir teju vai par maz, lai fotogrāfs būtu apmierināts ar paveikto un sacītu, ka nu ir gana.

“Japānā nesen bija vulkāna izvirdums. Visiem vulkāniem mums ir vārdi. Cilvēki runā par tiem, saucot vārdā, un spriež, kad atkal varētu būt nākamais izvirdums. Bet, ja vārdus paņemtu nost un paskatītos zem vulkāniem apakšā, mēs ieraudzītu ko daudz dziļāku un nozīmīgāku. Man gribas runāt par to,” fotogrāfs skaidro japāniski, un viņa palīdze tulko.

Pēc īsas maltītes tālie ciemiņi tiek iepazīstināti ar Valmieru, kas ir īsta pērle gan dabas draugiem (kur vēl ir tik daudz dižkoku tik mazā teritorijā?), gan vēstures entuziastiem, gan ļoti daudziem citiem. Ciemiņi apskata Vēstures muzeja senās vēstures ekspozīciju un ilgi nespēj atstāt Elku saliņu. Šai reizē nav jābūt pat fotogrāfam, lai saprastu, ka priedes ar dīvainajiem zariem pašas prasās nonākt kadrā. Takanao Tsuda kādu priedes zaru fotografē labu pusstundu, jo tas precīzi atbilstot zibens šautrai.

Dienas otrajā pusē ciemiņi strādā Skaņākalna dabas parkā, un, kaut gan pūļu jau ir ielikts daudz, viņi turpina darboties tikpat aizrautīgi. Velna ala, Skābuma baļļa – uz katra soļa brīnumainā daba vilina tajā ielūkoties. Mirdz Salaca, bet diena jau ir sliekusies vakarā un tālajiem viesiem ir jādodas atpakaļ uz Rīgu.

Darbīgās dienas nobeigumā viņi bauda vakariņas “Valmiermuižā”, un tas atkal ir brīdis, kad viesi nespēj noslēpt savas pozitīvās sajūtas. Viņiem gan labi garšo pasniegtā maltīte, gan patīk vieta, kur tā tiek baudīta. Fotogrāfs izsaka atzinību arī visai Latvijas tūrisma nozarei, atzīstot, ka tā esot ļoti labi attīstīta.

Ciemiņi Latvijā strādās kopumā nedēļu un citstarp apmeklēs arī Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus. Takanao Tsuda ne tikai fotografē, bet bildēm klāt raksta arī tekstu, par pamatu ņemot asistentes Saori Azumas piezīmes. Viņi strādā tandēmā jau sešus gadus. Takanao Tsuda smaida, ka ceļojumos ik gadu pavada septiņus vai pat astoņus mēnešus, bet viņa ģimene pie tā esot pieradusi.

Daļu Latvijā uzņemto fotogrāfiju ieraudzīsim interneta vietnē http://scape-s.com/another/index.html. Daļu Takanao Tsuda izmantos lekcijās Osakas mākslas augstskolā, bet daļa tiks ielikta topošajā grāmatā par pasaules seno vēsturi.

“Nesen biju Marokā, kur cilvēki dzīvo kopā trijās paaudzēs. Vectēvs, tēvs un dēls – viņi visi pārvietojas, meklējot tuksnesī ūdenī vai ko citu izdzīvošanai nepieciešamo. Viņi ceļo, paļaudamies uz iztēli, uz iedomāto pasauli, jo bez tās iztikt nevar. Manuprāt, šī prasme ir ļoti svarīga un mūsdienu pasaule to nedrīkstētu pazaudēt.”

Takanao Tsuda fotografē dabu kopš 2001. gada, un šobrīd viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem novatoriem šajā žanrā. Viņš ir izdevis vairākas grāmatas - “Kogi”(“Monde Books”), “Smoke Line”(“AKAAKA”), “Coming Closer”(“AKAAKA+hiromiyoshii”), “Storm Last Night”(“AKAAKA”) un citas. Jaunākā grāmata “Naga” (“limArt”) tapusi pēc ceļojuma uz Mjanmu.

Sagatavojusi Inta Briede, TAVA (www.tava.gov.lv; www.latvia.travel) sabiedrisko attiecību speciāliste, tālr. 67358152; [email protected]