GNP tūrisma klastera uzņēmēji lūdz valdībai sniegt atbalstu saistībā ar COVID-19 radītajiem zaudējumiem

16.03.2020
Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris "Enter Gauja" aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz COVID-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.
Situācija un nepieciešamais atbalsts Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera biedriem un tūrisma nozarei saistībā ar COVID-19
 
Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Jāpiemin, ka Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.
 
Sezonā nopelna nesezonai
 
Lielākā daļa GNP tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.
 
Tūrisma uzņēmēju pašreizējās rīcības ir sekojošas:
  • Ikgadējo atvaļinājumu piešķiršana darbiniekiem,
  • Bezalgas atvaļinājumu piešķiršana darbiniekiem,
  • Darba stundu samazināšana,
  • Darbinieku atbrīvošana no darba,
  • Vadība strādā bez atalgojuma, lai darbiniekiem spētu izmaksāt algas.
Lielākie tūrisma uzņēmumi nevēlas atbrīvot no darba un pazaudēt darbiniekus, tāpēc uzņēmumi mēģinās turpināt maksāt algas, lai darbiniekus paturētu.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī iespējamās negatīvās sekas no COVID-19 turpmākas izplatības, Iesakām sekojošus pasākumus:
1. Noteikt “nodokļu brīvdienas” uzņēmumiem, kuru darbību ievērojami skārušas COVID-19 negatīvās sekas. Atcelt darba devēja sociālo nodokli uz krīzes situācijas periodu, lai darbiniekiem varētu izmaksāt algas, no kā dzīvot, ja arī uzņēmumā ir dīkstāve,
2. 100% apmaksāt Darba nespējas lapas COVID-19 pacientiem un karantīnā esošajiem darbiniekiem;
3. Uzņēmumu tekošo maksājumu atcelšana vai pārcelšana - Latvenergo, NĪN;
4. Vienreizējas dotācijas uzņēmumiem, lai palīdzētu segt to pašreizējās uzņēmējdarbības izmaksas krīzes apstākļos. Bezprocentu aizdevumu naudas plūsmai uzņēmuma darba organizēšanai pēc ārkārtas situācijas beigšanās, jo tūrisms tik ātri neatgūsies;
5. CFLA un LAD iesaistīties sarunās un rast risinājumus ar projektu realizētājiem par projektu darbību termiņu pagarināšanu un projekta līgumu grozījumiem saistībā ar sasniedzamajiem rezultātiem. Lūdzam arī valsts institūciju atbalstu līdzfinansējuma nodrošināšanai un priekšfinansējuma piešķiršanai projektu īstenošanas darbiem,
6. Pašvaldībām, ar valsts atbalstu piešķirt pabalstu (līdzīgi kā skolēnu nodarbinātības programmā), sedzot fiksētu samaksu, kā daļu no atalgojuma izmaksām visiem uzņēmumā nodarbinātajiem, kas paliek strādāt uzņēmumā. Tas ļautu attālināt darbinieku atlaišanu, un valstij nebūtu tik lielas bezdarbnieku pabalstu izmaksas,
7. Atbalstīt arī mazos uzņēmumus un biedrības, ja tās sniedz būtisku ieguldījumu vietējā tūrismā un atpazīstamībā. Šim mērķim varētu dod finansējumu pašvaldībām, kas ir vairāk informēta par sava reģiona tieši mazajiem uzņēmumiem un biedrībām, kas sniedz savu artavu tūrismam reģionā.
 
Klastera pārstāvji iesnieguši oficiālu vēstuli atbildīgajām valsts institūcijām, ar cerību uz atbalstu un sadarbību.