Mazsalaca

Mazsalacas  novads atrodas Vidzemes ZR daļā, Z robežojas ar Igaunijas Republiku, A ar Rūjienas novadu,  D  ar  Burtnieku  novadu  un  R  ar  Alojas  novadu.  Mazsalacas  novads  izveidots 2009.gada 1.jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju ar Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastiem, kam bija vēsturiski, ģeogrāfiski un saimnieciski izveidojušās ciešas saites ar Mazsalacas pilsētu. Novada administratīvais centrs atrodas Mazsalacas pilsētā. Novada platība ir 417 km2.  Mazsalacas pilsētas platība –5,1 km2(aizņem 0,5% no novada kopējās platības).
Novadā ir daudzveidīga, tīra un neskarta daba, kas bagāta ar mežiem un daudzveidīgiem dabas objektiem – parku, aleju, klintīm un alām, kā arī kultūrvēsturiski nozīmīgiem objektiem un teritorijām.
Skaistā Salacas ieleja ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos, kur izveidots Skaņākalna dabas parks, ir galvenais tūristu piesaistes objekts Mazsalacā. Parks stiepjas 3km garumā (vienā virzienā) gar Salacas upi. Devona perioda sarkanā smilšakmens atsegumi parkam piešķir īpašu valdzinājumu jebkurā gadalaikā. Dabas dotais skaistums papildināts ar koka skulptūrām un aktivitātēm, kas parka apmeklējumu padarīs saistošu ikvienam apmeklētājam neatkarīgi no viņa vecuma.
Valtenberģu muiža ir unikāla ar savu seno ēku kompleksu. Muižas ēkas būvētas vēlīnā klasicisma stilā, laika posmā no 18.gs otrās puses līdz 19.gs. Pirmajai pusei, bet atsevišķas ēkas celtas arī 19.gs. otrajā pusē. Pils atradusies muižas saimniecības ēku ielokā. Ap muižu barons licis stādīt parku ar dažādiem eksotiskiem kokiem un krūmiem. 1905.gadā muiža tiek nodedzināta, vēlāk to atjauno skolas vajadzībām. No 2015.gada šeit atrodas Mazsalacas novada muzejs. Muzejā apskatāmas vairākas pastāvīgas ekspozīcijas – Valtera Hirtes koka skulptūru kolekcija, seno dzimtas koku izstāde, medību trofeju izstāde zvanu kolekcija, kā arī suvenīrpeļu izstāde. Tāpat muzeja telpās ir aplūkojamas dažādas tematiskās izstādes.
Amatu mājas misija ir saglabāt un attīstīt nemateriālo kultūras mantojumu. Šeit iespējams gūt ieskatu tradicionālajās novada amatu prasmēs, kā arī praktiski apgūt aušanu un dažādu rokdarbu izgatavošanu pieredzējušu TLMS ‘’Mazsalaca’’ meistaru vadībā.
Gleznošanas darbnīcas logu gleznojumi - Valtenberģu muižas kompleksa bijušo telegrāfa ēku rotā 21 mākslas skolas audzēkņu un gleznošanas pulciņa dalībnieču mākslas darbs.
Logu gleznojumi tapuši kā dāvana Mazsalacai. Košo, krāsām bagātīgo gleznojumi tēma ir Mazsalaca, tās etnogrāfija, daba un noteikumi.
Dabas liegums Ziemeļu purvi ir starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, kas 2002. gadā tika iekļauta Rāmsaras konvencijas vietu sarakstā. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Rāmsaras konvencijā iekļautais komplekss ir vairāk nekā 5000ha liels. Teritorija iekļauta arī Natura 2000 un starptautiski īpaši nozīmīga kā ūdensputnu dzīvesvide. Aizsargājamās dabas vērtības – augstais purvs ar ciņu-lāmu kompleksiem un distrofiem ezeriem.
Dauģēnu taka (9 km vienā virzienā)  skatam pavērs sarkanā vidusdevona smilšakmens atsegumus, atmatu pļavas un straujteču posmus. Takas viens gals sasniedzams no Mazsalacas, ejot caur Skaņākalna parku līdz Skaņākalnam (kopā veidojot aptuveni 12 km maršrutu). Otrs gals sasniedzams, braucot pa autoceļu Mazsalaca–Ramata, pārbraucot Ramatas upi, nogriežoties pa kreisi un sekojot norādēm “Dauģēnu taka”.
 
Sēļu muiža — seno ēku kompleksa un  ainavu parka ieskauta, joprojām ir pagasta administratīvais un kultūras centrs. Pēdējos gados Sēļu muiža lieliski kalpo arī kā tūrisma objekts, atpūtas un saviesīgu pasākumu norises vieta. Senais muižas parks ar dīķi un Mīlestības saliņu rosināt rosina pasapņot par muižas dzīvi, kas tajos senajos laikos saistījās ne tikai ar saimniecisko darbību, bet arī ar laikmetam atbilstīgu kultūras dzīvi. Muižās tika rīkoti koncerti, uzņemti viesi… Laika gaitā muiža ir pārbūvēta vairākkārt un tomēr tās senatnīguma īpašā gaisotne saglabājusies. Pirmās ziņas par Sēļu muižu saistāmas ar 1561.gadu – zīmīgo pārmaiņu gadu. 1563.gadā Polijas karalis Augusts Zigismunds muižu uzdāvina Selburgas pilskungam Kasparam Zīborgam fon Vislingenam. Tā radies muižas un pagasta vēsturiskais vāciskais nosaukums Sehlen. Kopš 1809. gada, kad Sēļu muižu nopirka Augstākās tiesu kolēģijas asesors Karls Johans Hermanis fon Engelhards (Carl Johann Hermann von Engelhardt; 1771-1841), samaksājot tiem laikiem iespaidīgu summu, 37 250 dālderu, līdz 1922.gada agrārreformai muižā saimnieko Engelhadu dzimta.
Sēļu muižas piedāvājums tūristiem un viesiem:
  • Ekskursija muižas kompleksā un muižā
  • Vēsturiskā ekspozīcija par Sēļu muižu un apkārtnes muižām
  • Pastāvīga porcelāna figūriņu kolekcija
  • Profesionālās, amatiermākslas izstādes
  • Vietējo amatnieku meistardarbnīcas – ādas apstrāde pie Benitas Audzes, kokapstrāde un galdniecība pie Uģa Vītiņa. Vienas meistardarbnīcas apmeklējums 4 EUR (cenā iekļauts paša veidots darinājums no ādas materiāliem vai koka).
  • Profesionālās un amatiermākslas sarīkojumi un koncerti
Ekskursijas individuāli un grupām lūgums pieteikt, saskaņojot laikus un vēlmes – M.t.26321158
Salacas upe ir dabas parka “Salacas ieleja” pamats, viena no gleznainākajām Latvijas upēm ar izcilām dabas vērtībām. Izcila ainaviskā vērtība daudzos upes posmos, īpaši pie Mazsalacas Skaņākalna apkārtnē. Upe piemērota atpūtas, izziņas un sportiskas laivošanas cienītājiem ar visu veidu laivām.
Mazsalacā pieejama kanoe un sup dēļu noma.