Ceļotāju grupām

Valmieras muzeja Garšaugu dārzs
Valmieras muzeja Garšaugu dārzs
Valmieras muzeja Garšaugu dārzs
Valmieras muzeja Garšaugu dārzs
Valmieras muzeja Garšaugu dārzs
Valmieras muzeja Garšaugu dārzs

Kontakti:

Valmieras muzeja Garšaugu dārzs

Pievienot maršrutam

Valmieras muzeja teritorijā, Gaujas krastā, ierīkotās garšaugu un ārstniecības augu dobes ir veltītas baudai, veselībai un skaistumam. Gudri dzīvojot, šī trijotne iet roku rokā. Senos laikos ēdienus bagātināja ar vietējiem augiem – ķiplokiem, pelašķiem, ķimenēm, sinepēm, mārrutkiem un citiem. Hanzas laikā kuģos pie mums uz palikšanu atceļoja timiāns, raudene, rozmarīns, izops, salvija, baziliks – dobēs kopā ir ap 150 dažādu augu, tomēr vairāk Latvijai raksturīgu. Turpat, spītējot aukstajām ziemām, izdevies ieaudzēt vīnogas.

Muzeja darba laikā no vēstures pētniekiem iespējams uzzināt daudz interesanta – kas 18. gadsimtā audzēts vietējās aptiekas vajadzībām, kādi augi ir droši izmēģināmi pašu vajadzībām, kuri ir indīgi, kuri – droši liekami salātu bļodā jau no agra pavasara. Kā olimpiešiem vija pētersīļu vainagus, kā patricieši no paģirām ar salātlapām ārstējās, kādi augu uzlējumi palīdz pret sirdssāpēm, nomierina, uzmundrina, remdē iekaisumus, bet kādas tējas var droši dzert kaut ik dienas. Kā pārtikā lietot zilās rudzupuķes, oranžās kliņģerītes un izturīgos čīkstiņu laimiņus, kādiem sēņu ēdieniem vēlams pievieno pelašķu lapiņas. Ko ievākt savvaļā, bet ko var izaudzēt piemājas dārziņā, balkonā vai pat uz palodzes.

Iespējams, mūsdienu urbānais cilvēks nenojauš, kā pļavā izskatās ziedoša ķimene, zem kādām lapām aug ņiprā mārrutka sakne vai kā izskatās lupstājs, ko senāk stādīja ap māju, lai izsargātos no mēra. To visu iespējams uzzināt Valmieras muzeja 12 kvadrātveida garšaugu dobēs. Augus vajagot noglāstīt un pasmaržot. Pēc rozmarīna krūma noglāstīšanas rokas smaržojot vēl trīs stundas! Labāk šurp braukt laikā no pavasara līdz rudenim, kad viss zaļo un zied. Apmeklētāji laipni gaidīti un vārti vaļā visu diennakti.

Skatīts: 18262