Vēsture

Valmieras muzejs atklāj aizkulišu stāstus

Kā Valmieras muzeja krājumā tiek glabātas tekstilijas un kāpēc pirmajā atvilktnē atrodamas stikla lodītes; kas notiek mākslinieka darbnīcā, gatavojoties izstādei; kādi dārgumi apskatāmi sadzīves priekšmetu krātuvē; cik ilgs laiks nepieciešams, lai sagatavotu aploksni nestandarta izmēra dokumentu un fotogrāfiju glabāšanai; kas ir mobilais arhīvs; kādas iespējas ir pētniekiem zinātniskajā lasītavā; vai muzejā krājumā esošajās gleznās atainotās […]

Valmieras muzejs atklāj aizkulišu stāstus Read More »

Valmiermuižā atjauno vēsturisko ozolu aleju

Lielās talkas laikā, 24. aprīlī, Valmiermuižas vietējās kopienas iedzīvotāji un atbalstītāji atjaunojuši vēsturiskās ozolu alejas posmu, iestādot 13 jaunu ozolu stādu. Ozolu ielas posms no Alejas līdz Vidzemes ielai iekļaujas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa „Klēts un mūra žoga fragments” kultūras pieminekļa individuālajā aizsardzības zonā un visuzskatāmāk paveras ikvienam garāmbraucējam no Vidzemes šosejas puses. Valmiermuižas kultūras biedrība

Valmiermuižā atjauno vēsturisko ozolu aleju Read More »

Valmiermuižas torni iekļauj Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

Kultūras ministrija veikusi grozījumu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tajā iekļaujot Valmiermuižas torni. Tas sarakstā iekļauts kā reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis ar aizsardzības Nr. 9301. Valmiermuižas tornis sniedz priekšstatu par Valmiermuižas vēsturisko apbūvi un ir vienīgā saglabājusies liecība par savulaik iespaidīgo Valmiermuižas pils apjomu, kuru veidoja vairākas daļas, viena no tām ir šis trīsstāvīgais mūra

Valmiermuižas torni iekļauj Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Read More »

Mežģīnes no koka

Turpinot ielūkoties Valmieras muzeja krājumā, baltais mēbeļu pārsegs atklāj telpas vidū novietotu koka krēslu. Tā atzveltni rotā smalks, skaists un precīzs darbs – gluži kā koka mežģīnes. Krēslu pirms apmēram 50–60 gadiem darinājuši sieva un vīrs. Tiem laikiem ne tik ierasti, ka smalkie kokgriezumi ir tieši sievietes roku darbs. Marta Tērauda bija tautas daiļamata meistare

Mežģīnes no koka Read More »

Valmieras Vecā aptieka – senākā, arhaiskākajā būvveidā celtā koka ēka Latvijas pilsētās

Valmieras pilsētas pašvaldībai veicot Valmieras Vecās aptiekas Bruņinieku ielā 1, Valmierā (vidējā no trīs ēkām) pārbūvēšanu Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcijai Eiropas Savienības projekta “Valmieras Vēsturiskā  centra attīstība” īstenošanas laikā,  atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Dendroloģijas laboratorijā, dr.biol. Mārim Zundem veicot

Valmieras Vecā aptieka – senākā, arhaiskākajā būvveidā celtā koka ēka Latvijas pilsētās Read More »

Kā dzīvo muzeja krājums?

Kamēr Valmieras muzeja teritorijā notiek Vecās aptiekas pārbūve un Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība, liela rosība notiek muzeja krājuma telpās, atjaunojot krājumā esošajām laika liecībām aprakstus, iesaiņojumu. Šobrīd Valmieras muzeja krājumā ir 67203 vienību, tāpēc tas ir ne vien rūpīgs, bet arī laikietilpīgs process. “Fotogrāfijas, dokumenti un iespieddarbi tiek glabāti aploksnēs. Nomainām tās, kas saglabājušās

Kā dzīvo muzeja krājums? Read More »

Radīti jauni vides objekti – Valmiermuižas pils kādreizējā apjoma attēlojums

Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no vēstures liecībām – dažādiem 19. un 20. gadsimta fotouzņēmumiem. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils. Burtnieku novada, Valmieras pagasta Valmiermuiža dokumentos tiek minēta jau 17. gs. sākumā. Valmiermuižas (Wolmarshof) kungu māju cēlis Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris

Radīti jauni vides objekti – Valmiermuižas pils kādreizējā apjoma attēlojums Read More »

Mainīgā Ziloņu iela

Pagājušā gada rudenī Valmierā sākās Ziloņu ielas un tai piegulošās teritorijas pie Dzirnavu ezeriņa pārbūve. Teritoriju paredzēts veidot kā telpu gājējiem un atpūtai, izmainot Ziloņu ielas līdzšinējo izskatu. Taču būtiskas pārmaiņas iela un tās apkārtne piedzīvojusi arī agrāk. 1930.gados Ziloņu iela savienojās ar Rīgas ielu vienā galā un Pēterpils ielu (tagadējo Lāčplēša ielu) otrā galā.

Mainīgā Ziloņu iela Read More »

WordPress Appliance - Powered by TurnKey Linux