Vēsture

“2016. gadā radās iespēja apmeklēt Lībekas arhīvu, lai meklētu dokumentus, kas attiecas uz Hanzas vēsturi Valmierā. Arhivārs atnesa dokumentu, kas datēts ar 1381. gadu. Un uz tā – Valmieras ģerboņa nospiedums dzeltenā vaskā. Atverot smalko aizsargpapīru un atsedzot ietīto zīmogu, lēnām parādījās koks, no kura zariem izaug Zobenbrāļu vai, iespējams, Vācu ordeņa Livonijā vairogi. Te

Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem nākamais ir 150 gadu jubilejas gads. Šī iemesla dēļ Rūjienas Izstāžu zāle gatavo izstādi ar vēsturisku atskatu pagātnē, tā neļaujot aizmirst īstenos kora dziedāšanas celmlaužus. Pirmās latviešu kora dziesmas bija Jāņa Cimzes latviešu tautas dziesmu apdares vīru un jauktiem koriem. Jānis Cimze (1814—1881) bija beidzis skolotāju semināru Vācijā, guvis labu muzikālu

Svarā apmēram 100 kilogrami, diametrā 33 centimetri – šāda granīta lode pirms vairākiem gadsimtiem caursita Valmieras pils biezo mūri. Tā palika laika un zemes slāņu apslēpta, līdz 2018. gada arheoloģiskajos izrakumos lielgabala lodi atrada. Tagad tā pirmā ieņem savu vietu topošajā ekspozīcijā “de Woldemer”, kas ikvienam interesentam būs apskatāma gan jaunajā ēkā virs pils pagrabiem,

Jau drīz Valmieras vēsturiskajā centrā atklās Valmieras pils kultūrvides centru un ekspozīciju “de Woldemer”. Tajā būs skatāmi, lasāmi, klausāmi un pat taustāmi stāsti par Valmieras vēsturi. Daži video stāsti, kas tika filmēti vasarā, aicina iepazīt amatu prasmes un senos darbarīkus. Neilgi pēc saullēkta Kārlis Fogelis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vēsturnieks, kopā ar Valmieras