Vēsture

Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem nākamais ir 150 gadu jubilejas gads. Šī iemesla dēļ Rūjienas Izstāžu zāle gatavo izstādi ar vēsturisku atskatu pagātnē, tā neļaujot aizmirst īstenos kora dziedāšanas celmlaužus. Pirmās latviešu kora dziesmas bija Jāņa Cimzes latviešu tautas dziesmu apdares vīru un jauktiem koriem. Jānis Cimze (1814—1881) bija beidzis skolotāju semināru Vācijā, guvis labu muzikālu

Svarā apmēram 100 kilogrami, diametrā 33 centimetri – šāda granīta lode pirms vairākiem gadsimtiem caursita Valmieras pils biezo mūri. Tā palika laika un zemes slāņu apslēpta, līdz 2018. gada arheoloģiskajos izrakumos lielgabala lodi atrada. Tagad tā pirmā ieņem savu vietu topošajā ekspozīcijā “de Woldemer”, kas ikvienam interesentam būs apskatāma gan jaunajā ēkā virs pils pagrabiem,

Jau drīz Valmieras vēsturiskajā centrā atklās Valmieras pils kultūrvides centru un ekspozīciju “de Woldemer”. Tajā būs skatāmi, lasāmi, klausāmi un pat taustāmi stāsti par Valmieras vēsturi. Daži video stāsti, kas tika filmēti vasarā, aicina iepazīt amatu prasmes un senos darbarīkus. Neilgi pēc saullēkta Kārlis Fogelis, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vēsturnieks, kopā ar Valmieras

Mēs vēlamies, lai ēkas, kas glabā nozīmīgas vēstures liecības par pilsētas izveidošanos un attīstību, pamana un novērtē ikviens garāmgājējs savā ikdienas steigā. Lai mudinātu gan vietējos iedzīvotājus, gan pilsētas viesus iepazīt vienu no nozīmīgākajiem Latvijas viduslaiku arhitektūras pieminekļiem – Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcu – izveidots informatīvs materiāls. Baznīcu Gaujas stāvajā krastā sāka būvēt 13. gadsimtā,