Pagājušā gada rudenī Valmierā sākās Ziloņu ielas un tai piegulošās teritorijas pie Dzirnavu ezeriņa pārbūve. Teritoriju paredzēts veidot kā telpu gājējiem un atpūtai, izmainot Ziloņu ielas līdzšinējo izskatu. Taču būtiskas pārmaiņas iela un tās apkārtne piedzīvojusi arī agrāk.
1930.gados Ziloņu iela savienojās ar Rīgas ielu vienā galā un Pēterpils ielu (tagadējo Lāčplēša ielu) otrā galā. Tai pievienojās Ozolu iela. Ziloņu iela atradās blīvi apbūvētajā un saimnieciski aktīvajā pilsētas centra daļā. Pēc Valmieras muzeja sniegtajām ziņām Ziloņu ielā līdz 1944.gadam atradās 11 mājas.
1920. un 30.gados, līdz Otrajam pasaules karam, tajā dzīvoja un saimniekoja gan vairāki amatnieki, gan citi ievērojami Valmieras pilsoņi. Ēkā Ziloņu ielā 7 – Zilgalvja namā – dzīvojis pilsētas valdes priekšsēdētājs, Valmieras Krājaizdevu Sabiedrības padomes priekšsēdētājs Alberts Ziediņš. Kopš 1930.gada uz šo adresi pārcēlās Valmieras mūzikas skola, kur tā atradās līdz pat 1944.gada rudenim. Ziloņu ielā 1 mehānisko darbnīcu bija atvēris kalējs Pēteris Neļķe. Ziloņu ielā 2 dzīvojis Valmieras amatnieku biedrības biedrs Jānis Goldbergs. Ziloņu ielā 4 saimniekoja kurpnieks Fricis Andersons, savukārt ēkā Ziloņu ielā 5 atradusies maiznieka Kārļa Zaķa maizes ceptuve. Ziloņu ielas 10 īpašnieks Rihards Danbergs bijis kalējs. Viņa īpašumā tika audzēti un tirgoti ogulāju, augļkoku un dažādu puķu stādi. 1936.gadā namā tika atvērta arī Olgas Bērziņas dāmu frizētava, kā arī ilgus gadus ēkā telpas gleznošanas darbnīcai un dzīvošanai īrēja mākslinieks Aleksandrs Petrovs. Ziloņu ielā dzīvojuši arī Valmieras pilsētas 3.pamatskolas pārzinis Aleksandrs Gruzna, mērnieks Rūdolfs Vilks, bankas ierēdnis Hermanis Liebmanis, dzelzceļnieks Kārlis Skrastiņš, kā arī Valsts Zemes bankas ierēdnis Nikolajs Cepurnieks. Tā kā Ziloņu iela atradās pie Valmieras slimnīcas (tagadējā veselības centra “Bastions”), Ziloņu ielas ēkas tikušas izīrētas arī slimnīcas vajadzībām, kā arī ēkā Ziloņu ielā 7A no 1931.gada bijusi ierīkota ambulance. Tajā pacientus pieņēma vairāki slimnīcā praktizējošie ārsti. Savukārt vēl 20.gadsimta sākumā līdz 1913.gadam Ziloņu ielā 3 dzīvoja un darba kabinetu bija iekārtojis tolaik Valmierā iecienītais zobārsts J. Vigdorčiks.
Daļa no kalna pakājē esošā un regulāri applūstošā īpašuma Ziloņu ielā 10 1939.gadā tika pārdota pilsētai, kas to izmantoja Ziloņu ielas paplašināšanai un iztaisnošanai. Tādējādi ar šiem, jau pirms Otrā pasaules kara veiktajiem, ielas pārbūves darbiem sākās ielas Ziloņu ielas novietojuma un izskata pārmaiņas. Otrā pasaules kara ugunsgrēka laikā pilsētas centrs, tai skaitā Ziloņu iela, tika nopostīta. Pilsētas atjaunošanā pēc kara mainījās centra plānojums, ielu izvietojums, kas skāra arī Ziloņu ielu, saīsinot to līdz tagadējai Bastiona ielai.
Par agrāko laiku ielas vēsturi pagājušā gada rudenī atgādināja Ziloņu ielā 9 veiktie arheoloģiskie izrakumi, kas tika uzsākti pēc arheoloģiskajā uzraudzībā notiekošajā ielas pārbūvē atklātajiem ēkas pamatiem, kuriem arheoloģiskā izpēte iepriekš nebija veikta. Ziloņu ielā 9 atsegtās konstrukcijas veidoja vienu būvi – ēkas, visticamāk, dzīvojamās ēkas, puspagrabu. Gan uz ēkas konstrukcijām, gan priekšmetiem un to fragmentiem tika konstatētas deguma pēdas. Visas arheoloģiskās liecības datējamas ar 20.gadsimta pirmo pusi. Izrakumos atrasto arheoloģisko liecību klāstā par īpašu atradumu uzskatāms padomju armijā lietotās raķetes M-30 dzinējs. Arheologi secina, ka ēka, visticamāk, gājusi bojā 1944.gada Valmieras ugunsgrēkā un drupas pēc tam nolīdzinātas. Iespējams, ar ēkas bojāeju saistīts arī raķetes dzinēja atradums ēkas aizbērumā.
Ziloņu ielas pārbūve tiek īstenota, piesaistot Eiropas Savienības darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projektu “Valmieras Vēsturiskā centra attīstība”, kura ieviešanai plānots Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un valsts budžeta dotācija.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā, Tālr.: 64210682; 26495997