Rīt,12. maijā, Latvijas Republikas Kultūras ministrijā īpašā ceremonijā biedrības “Gaujas plostnieki” pārstāvjiem tiks pasniegts UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautās multinacionālās nominācijas “Koku pludināšana” sertifikāts, ko pasniegs kultūras ministrs, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidents Nauris Puntulis. Ceremonijā piedalīsies arī Valmieras novada pašvaldības pārstāvji.
Tikpat senas kā Gaujas ūdensceļš ir koku pludināšanas prasmes. Vēstures avoti stāsta, ka pirmie plosti Gaujā laisti ap 1850. gadu. Kokmateriāli pludināti līdz Līgatnei, piegādājot egles koksni Līgatnes papīrfabrikai, kā arī pludināti līdz Gaujas ietekai jūrā. Plostniecība bija izteikti sezonāls koku transportēšanas veids – kokus cirta ziemā un pludināja pavasarī.
Ūdensceļu nozīme koku pludināšanā mazinājās līdz ar dzelzceļu un autoceļu būvniecību. Plostniecība kā koku transportēšanas veids izzuda pagājušā gadsimta 60. gados.
Senās tradīcijas plostu pludināšanā pa Gauju tika atdzīvinātas 1998. gadā Strenčos, kad vīri bijušā plostnieka uzraudzībā sasēja baļķu plostu no četrām plenēm un devās lejup pa Gaujas straumi no Spicu tilta līdz Strenčiem. Tas bija ievērības cienīgs notikums, kuram par godu tika sarīkoti Plostnieku svētki. Gaujas plostnieku svētku tradīcija turpinās līdz pat šodienai, ik gadu maijā vīri sien plostu un dodas piedzīvojumiem bagātā ekspedīcijā, ļaujoties Gaujas straumei. Šogad jau 26. reizi Strenčos notiks Gaujas plostnieku svētki, kas ir šīs vietas notikums un vērtība, uzturēta cauri gadiem. Plosta siešana un Gaujas plostnieku svētki ir kļuvuši par nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas formu un reizē simbolisku, rituālu notikumu, kas jau vairāk nekā 20 gadus apliecina gan Strenču kā vietas identitāti, gan vietējo iedzīvotāju lepnumu un piederību Gaujai, plostnieku tradīcijai un koku pludināšanas amata prasmēm.
2018. gadā Gaujas plostnieku amata prasmes iekļautas Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kurā tiek iekļautas vērtības, kas atzīstamas par valsts aizsargājamu kultūras mantojumu un kuru iekļaušanai ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.
Prieks un lepnums par to, ka Gaujas plostnieku amata prasmes atzītas arī pasaulē – 2022. gadā UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauts elements “Koku pludināšana”, ko pārstāv arī Gaujas plostnieku amata prasmes.