Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas. Visi šie objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, kurus iepazīstot, var atrast un izprast Latvijas unikālās vērtības.
Kultūras ministrija 2022. gadā turpina pērn aizsākto informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”. Tāslaikā ikvienam būs pieejama mājaslapa atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Informāciju par kultūras un dabas mantojuma ceļiem, tajā iekļautajiem objektiem šogad iespējams apskatīt arī kampaņas Instagram kontā @AtrastaLatvija.
Apceļo Latviju un līdz 15. septembrim piedalies “Atrastā Latvija” 2022. gada sezonas spēlē
Arī 2022. gadā ceļotājiem iespējams piedalīties Latvijas iepazīšanas spēlē. Lai piesaistītu un motivētu doties ceļā pēc iespējas vairāk cilvēku, spēlē var iesaistīties trīs dažādos līdzdalības līmeņos.
- Brīvdienu ceļotāji var apmeklēt jebkuru no Atrastās Latvija objektiem, pie tā uzņemt foto un publicēt to savā sociālā tīkla Instagram profilā, atzīmējot @AtrastaLatvija.
- Fotomirkļu medniekiem jāizpilda ceļu vēstnešu fotouzdevumus – atkārtot viņu publicētos attēlus objektos un ievietot to savā Instagram profilā, atzīmējot @AtrastaLatvija un vēstneša profilu.
- Savukārt Izaicinājumu meklētājiem izstrādātas uzdevumu lapas katram ceļam, kas pieejamas mājaslapā atrastalatvija.lv. Izpildot tās var sacensties par spēles galvenajām balvām: nakšņošanu un brokastīm Ungurmuižā, ieejas karti ģimenei Zinātnes centrā Vizium un izbraucienu ar plostu pa mazo Ludzas ezeru un vakariņām četrām personām.
“Nacionālā identitāte un sava kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanās un novērtēšana ir ārkārtīgi nozīmīga, lai stiprinātu saliedētu un pašpārliecinātu sabiedrību. Kampaņas ietvaros veicām arī sabiedrības aptauju un ir liels prieks redzēt, ka 67% no aptaujātajiem norādījuši – apceļojot Latviju, viņiem ir svarīgi zināt šo vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi. Un teju trīs ceturtdaļas jeb 74% ir lepni par Latvijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tas pierāda, cik svarīgi ir padarīt tās pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam, un es aicinu katru vasarā doties kādā no kultūras un dabas mantojuma ceļiem,” aicina kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada četrās kārtās, atjaunojot un izbūvējot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē, tādēļ kampaņā nav iekļauti. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 ir privātie ieguldījumi. Finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” četrās kārtās veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.
