16. februārī plkst. 15.00 Burtnieku pagasta bibliotēkā norisināsies stāstu pēcpusdiena “Vārdu un uzvārdu stāsti” sadarbībā ar Latvijas stāstnieku asociāciju un Valmieras bibliotēku.
Ikvienam no mums ir gan vārds, gan uzvārds, bet vai katram no mums par to ir stāsts? Vārdu stāstos varam saklausīt gan ļoti senus, arhetipiskus motīvus, kad bērns nosaukts debesu ķermeņu, gaismas parādību vai dievību vārdā, varam ieraudzīt noturīgas dzimtu tradīcijas, kad jaundzimušajiem dod vecvecāku vārdus, bet tikpat lielā mērā varam vērot noteiktā kultūras areālā populāru un ietekmīgu sabiedrisku darbinieku, slavenu aktieru, sportistu vai filmu varoņu ietekmi uz vārda izvēli. Tāpēc vārdu, uzvārdu, dzimtu stāsti ir, lieliska iespēja veicināt stāstīšanas tradīciju uzturēšanu un tālāknodošanu, tādējādi saglabājot ne tikai stāstītprasmi kā kultūras mantojuma daļu, bet arī veicinot vietējās kopienas saliedētību.
Pasākums notiek kā LIVIND starptautiska pilotprojekta “Identitātes ainava: vārdu un uzvārdu stāsti kā daļa no kopienas kultūrtelpas” otrā aktivitāte Valmieras novadā. Latvijas stāstnieku asociācija sadarbībā ar Valmieras bibliotēku novadā līdz maija beigām organizē 5 notikumus, no kuriem pirmais janvāra sākumā jau izskanēja Rūjienas Tautskolā. Turpmākajos mēnešos interesentiem būs iespēja pievienoties līdzīgos stāstu notikumos arī Mazsalacā, Sedā un Valmierā:
- 7. martā plkst 13.00 Burtnieku Ausekļa pamatskolā (piedalās skolēni un pedagogi);
- 15. martā plkst. 15.00 Mazsalacas pilsētas bibliotēkā;
- 13. aprīlī plkst. 15.00 Sedas pilsētas bibliotēkā;
- Pasākuma laiks un vieta Valmierā vēl tiks precizēti.
Par projektu – galvenā uzmanība projektā, tiek pievērsta vārda un uzvārda stāstiem.
Projekta iniciators ir Latvijas stāstnieku asociācija sadarbībā ar Valmieras bibliotēku un tā uzmanības centrā ir stāsti un stāstīšana, kā dzīvā nemateriālā kultūras mantojuma daļa. Projekta mērķis – rosināt līdzdalību savas kultūrtelpas apzināšanā un bagātināšanā, veicinot kopienas locekļu dialogu, kā rīku izmantojot stāstu.
Lai gan stāstniecība ir sociāla un kultūras aktivitāte, kas norisinās klātienē, šo stāstu saglabāšana ir būtiska nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas daļa. Cilvēka vārds ir ļoti spēcīga identitātes zīme, kas atspoguļo kopienas un kultūrtelpas priekšstatus par veiksmi, labu dzīvi, jo “vārda došana” ir pirmais mūža gods, un tā rituālā norise ir saistīta ar jaundzimušā uzņemšanu dzimtā un labas dzīves vēlējumiem krustabu rituālā, kā arī ar vēlmi dot tādu vārdu, kas sargā tā valkātāju.
Saglabājot stāstus par vārda došanas motivāciju katram individuāli, mēs gūstam priekšstatu par kopienas vērtībām un to izmaiņām laika gaitā, par atšķirīgām pieejām dažādu etnisko kultūru kontekstā un vienojošo šajās atšķirībās. Stāstu dokumentēšana ir veids, kā salīdzinoši neliela cilvēku skaita individuālos stāstus padarīt pieejamus plašākai sabiedrībai, kā arī saglabāt tos nākamajām paaudzēm. Stāstu pieejamība vienotā kolekcijā nodrošina ne tikai to saglabāšanu, bet var kalpot par rosinātāju citiem izstāstīt arī savu stāstu, tādējādi veicinot stāstīšanas tradīciju.
Informāciju sagatavoja:
Agita Lapsa
Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre, eksperte