Valmieras novada pašvaldība ar Valsts zivju fonda atbalstu īsteno projektu “Sabiedrības iesaiste zīmola “Burtnieka zandarts” izveidē un informēšanā par ezera zivju resursu racionālu un saudzīgu izmantošanu”.
Projekta ietvaros tiek veidota zīmola “Burtnieka zandarts” vizuālā identitāte, lai tas kļūtu par atpazīstamu kvalitatīva vietējā produkta simbolu gan lokāli Vidzemē, gan visā Latvijā. Zīmola lietošana jebkuram pircējam tirgū dos garantiju, ka tiek iegādāts zandarts tieši no Burtnieka, izvēloties restorāna ēdienkartē zandarta ar šo zīmolu, restorāna apmeklētājas varēs būt drošs, ka pasniegtā zivs augusi Burtnieka ezerā.
Attiecības starp cilvēku un zivīm Burtniekā pastāvējušas vismaz 9000 gadus, tomēr tieši pēdējās paaudzēs ietekme uz ezera ekoloģisko stāvokli un zivju resursiem ir vislielākā. Ceļot godā un piešķirot vērtību zandartam paši jau savā novadā, liekot uz sava galda ikdienā vai svētkos, varam veicināt jau lokālo realizāciju.
Zandarts ir viens no Burtnieku ezera neformālajiem simboliem jau ilgstoši. Zandarts, tāpat kā līdaka, kādu laiku gan nepelnīti nenovērtēts, tagad atkal piedzīvo savu atdzimšanu gan restorānu ēdienkartēs, gan mājas virtuvēs. Tam palīdzoša ir arī šobrīd populārā Slow food kustība un zaļā dzīvesveida principi – izvēlēties vietējo, nevis eksotisko un no tālienes transportēto, dabiski augušo, nevis nebrīvē audzēto, atbalstīt vietējos uzņēmējus – Burtnieka ezera zvejniekus.
Šogad veikta arī Burtnieka ezera zvejnieku izglītošana tirgvedībā, konsultēšana uzņēmējdarbībā, vietējo uzņēmēju apmācības ilgtspējīgu zivju resursu un Burtnieka apsaimniekošanā, zīmola integrēšanā. Zvejnieki arī devušies pieredzes apmaiņā pie Carnikavas nēģu un Salacgrīvas nēģu zīmolu ieviesējiem, nēģu zvejniekiem.
Tiek gatavots pieteikums Burtnieka zandarta iekļaušanai ES aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Burtnieka zandarta zīmola attīstīšana turpmāk varētu palīdzēt risināt iekšzemes zvejas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumus, palīdzēt zvejniekiem realizēt savu produkciju par augstāku cenu, neciešot no nozvejas apjomu mazināšanas.
Minētajā reģistrā jau kopš 2015. gada ir iekļauts Carnikavas nēģis, kas bija pirmais pārtikas produkts Latvijā, kam piešķirta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde. Šī gada novembrī arī Salacgrīvas nēģis ieguva šo norādi, bet Latvijā šobrīd tikai četri pārtikas produkti iekļauti reģistrā, bez jau minētajiem, tie ir Rucavas baltais sviests un Latvijas lieli pelēkie zirņi.
Lai pārtikas produktam varētu piešķirt aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tam jābūt raksturīgam tikai šim noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam un vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem – ražošanas, pārstrādes vai sagatavošanai – jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Pavārs Ēriks Dreibants, viens no reģiona vadošo restorānu pavāriem, kā biedrības “Slow Food Straupe” un Slow Food Pavāru alianses biedrs, tika uzrunāts veikt eksperimentālu rekonstrukciju divām vēsturiskām Burtnieka zandarta gatavošanas receptēm no 1795.gadā Rubenes mācītāja Kristofa Hardera izdotās “Tā pirmā pavāru grāmata”. Recepšu rekonstrukcijas process ir iemūžināts reprezentācijas materiālos izmantojamās fotogrāfijās.
Kopš minētās grāmatas izdošanas jaunā veidolā 2020.gadā, tradicionālās un vēsturiskās receptes radījušas gan slavenu pavāru gan vienkāršu kulinārijas entuziastu interesi pēdējos gados, ceļot godā arī senāku kulināro mantojumu.
Plānots, ka rekonstruētās zandarta pagatavošanas receptes tiks piedāvātas izmantošanai reģiona restorānu tīklā, lai veicinātu tieši Burtnieka zandarta izmantošanu un piedāvāšanu gan vietējiem reģiona iedzīvotājiem, gan tūristiem.
