Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.
Kultūras ministrija šogad turpina 2021. gadā aizsākto informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”. Tās laikā ikvienam būs pieejama mājaslapa atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu. Informāciju par kultūras un dabas mantojuma ceļiem, tajā iekļautajiem objektiem iespējams apskatīt arī kampaņas Instagram kontā @AtrastaLatvija.
Projekta ietvaros Kultūras ministrija šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.
Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā.
Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem (lūgums pieejamības līmeni un specifiku apskatīt pie katra objekta individuāli):
Māras ceļš:
- Daugavpils cietokšņa inženierarsenāls un bastiona eskarpa siena
- Preiļu muižas komplekss un parks
- Ludzas viduslaiku pilsdrupas
Gaismas ceļš:
- Cesvaines pils
- Stāmerienas pils
- Marienburgas astotais brālis
- Alūksnes bānīša stacija
- Fītinghofu dzimtas mauzolejs
Jēkaba ceļš:
- Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle
- Kuldīgas mākslas un izglītības koprades telpa “Adatu fabrika”
- Bijusī Sabiles sinagoga – Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
- Dobeles pils
- Jelgavas Vecpilsētas kvartāls
- Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornis
Līvu ceļš:
- Salacgrīvas Zvejnieku parka estrāde
- Carnikavas ciems
- Mellužu estrāde
- Ķemeru ūdenstornis
- Šlokenbekas muižas ansamblis
- Dundagas pils
- Kolkas Lībiešu saieta nams
- Ventiņu-lībiešu gājēju un velosipēdu celiņš
- Zinātnes centrs Vizium
- Gāliņciema bibliotēka – daudzfunkcionālais centrs
Baltijas ceļš:
- Ērģemes viduslaiku pils Ziemeļu tornis
- Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca
- Valmieras Ziloņu iela
- Valmieras pils kultūrvides centrs un ekspozīcija “de Woldemer”
- Siguldas Jaunā pils
Daugavas ceļš:
- Bijusī sanatorija “Ogre”
- Kokneses pilsdrupas
- Krustpils pils
- Lauku sēta “Slutišķi 2”
- Krāslavas pils komplekss
Brīvības ceļš:
- Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
- Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle
- Liepājas 17.-19. gs. interjera muzejs. Hoijeres kundzes viesu nams
- Koncertdārzs “Pūt vējiņi!”
Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada četrās kārtās, atjaunojot un izbūvējot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē, tādēļ kampaņā nav iekļauti. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 ir privātie ieguldījumi. Finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” četrās kārtās veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.