STRENČU PSIHONEIROLOĢISKĀS SLIMNĪCAS PARKS UN AUDIOGIDS

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca ir unikāla kultūrvēsturiska vieta ar retu arhitektūras ansambli. Slimnīcas teritorijā atrodas vēsturisks ēku komplekss un parks, kas atspoguļo reģiona medicīnas, arhitektūras un kopienas attīstību. Slimnīcas Direktora māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šī mazāk zināmā, bieži stigmatizētā vieta glabā būtisku Vidzemes kultūras un veselības aprūpes mijiedarbības stāstu. Teritorija piesaista apmeklētājus ar ainavisko parku, ūdenstorni,  kas  ir viena no Ziemeļvidzemes unikālākajām inženiertehniskajām būvēm, un eklektisko arhitektūru.

Pastaigu parkā iespējams apvienot ar vietas izzināšanu caur 10 audiogida stāstiem par slimnīcas ēku arhitektūru, vietas vēsturi, ainavu, mākslas izpausmēm un psihiskās veselības aprūpes attīstību un nozīmi mūsdienās.

Savulaik, šī vieta modernas slimnīcas celtniecībai (pēc Līvlandes landtāga 1899. gada lēmuma) tikusi rūpīgi izmeklēta. Zemes gabals izraudzīts pie toreizējās stacijas Stackeln (dzelzceļš Rīga – Pleskava). Laba satiksme – stacijas un Tērbatas ceļa tuvums, tīrs mežs radīja labvēlīgus priekšnosacījumus. Projekta plānus arhitekts Augusts Reinbergs un ārsts Alberts Bērs iesniedza 1901. gadā, savukārt 1903. gadā viņi tiek komandēti uz Austriju un Vāciju, lai iepazītos ar tā laikmeta tendencēm šajā nozarē.

Slimnīca tika atklāta 1907. gadā, atbilstot Eiropas modernākajām prasībām. Iestāde nosaukta par Garā vājo dziedniecības un palīdzības iestādi (Irren-Anstalt in Stackeln).

Slimnīcas kompleksā esošās ēkas tika nosauktas pirmo slimnieku vārdos, piemēram, Annas, Augusta, Marijas, Osvalda māja. Vēlāk kompleksu papildinot ar divām jaunām mājām – Jaunā māja un Reinberga māja. Reinberga mājas celtniecībai līdzekļus deva arhitekta Augusta Reinberga atraitne.

20. gs. divdesmitajos gados ap slimnīcu jau ir izveidojies miests, kas 1937. gadā iegūst pilsētas statusu ar nosaukumu Strenči.