VALMIERMUIŽA

Valmiermuižas pils tornītis ir vienīgā autentiskā celtne, kas palikusi no kādreizējās Valmiermuižas pils. Tajā atrodas pēc mauru parauga darināti sienu un griestu zīmējumi, kas izmantoti arī slavenajā Alhambras cietoksnī Spānijā. Zīmējumi ir valsts aizsargājams mākslas un vēstures piemineklis, kas šobrīd apskatei nav pieejams.

Valmiermuižas spilgtākais un iedvesmojošākais laiks bija 18.gs. nogale, kad tajā saimniekoja Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Viņš Valmiermuižā ap 1764. gadu uzbūvēja baroka villu jeb maison de plaisance un izveidoja plašu medību parku. Villa bija vienīgā šādā stilā uzceltā ēka Baltijā, ko princis izmantoja gan kā medību rezidenci, gan vasarnīcu, kurā uzņemt viesus, tostarp pat karaļnamu pārstāvjus. Arī Krievijas imperatore Katrīna II reiz esot piestājusi Valmiermuižā, kas bija kļuvusi par iecienītu vietu karaliskai atpūtai.

Nav saglabājies daudz liecību par pils interjeru, bet zināms, ka telpas bijušas ar augstiem griestiem ar greznu paviljona koncepciju. Tomēr pavērties uz dižciltīgās pils kādreizējo veidolu vari caur īpaši izveidotām stiklotām planšetēm, kas izvietotas parkā.

Līdzās, ļaujot atdzimt tradīcijai par šīs vietas viesmīlību, šobrīd atrodas Valmiermuižas alus darītava, kurā pa muižkungu modei top dzīvais alus. Savukārt blakus esošajā senajā klēts ēkā iemājojusi Latvijas garšu tirgotava un Valmiermuižas alus virtuve, kur iespējams mieloties ar ēdieniem, kas gatavoti no alus vai īpaši piemeklēti baudīšanai kopā ar to.